Volta loks

Volta loks ir tāda sprauga
Kuru Ampērs pārlēkt rauga.
Volts – to minēt nebūs grēks –
Ir šīs strāvas dzinējspēks.
Strāva neblandās kā teļš,
Kirhofs rāda, kur tai ceļš.
Un, kad strāva vados dodas,
Džoula siltums tajos rodas.
Ampērs steidzas vadā iekšā,
Oms tam aizliek kāju priekšā,
Vadi kūp un dzirkstis jūk,
Ampērs Omam garām sprūk.
Spriegums aiziet strāvai priekšā,
Strāva netiek vadā iekšā.
Ampērs domā – nu ir slikti,
Tinumi par biežu likti.

Šos pantiņus, fiziku mācoties, savā laikā sacerējuši Ventspils vidusskolas skolēni – sen atpakaļ, vēl 1930. gados. Līdz mūsdienām tos bija saglabājuši vecie Ventspils skolotāji, kuri savu darbību sāka jau pirms kara. Toreiz skolēnus sauca par skolēniem, nevis izglītojamajiem – kā šodien, viņiem mācīja visādas noderīgas mācības – tai skaitā dabas mācības un loģiku ; skolu beidzot, viņi ne vien prata lasīt, rakstīt un runāt, bet šo to sajēdza no dabas likumiem un pasaules kultūras. Kad es šodien klausos, ka fizikas eksāmena ieviešana vidusskolās ir gandrīz vai nepārvarama problēma, no kuras paši pedagogi ir sabijušies vairāk nekā skolēni, jo nez kas var tad atklāties, gribu palīdzēt ar šiem pantiņiem grūtajā elementāro zināšanu apgūšanas ceļā.

Kaut kā negribās, lai Latvijā dzīvotu māņticīgākā tauta Eiropā, Latvijas Republikas Profesiju klasifikatorā (Labklājības ministrija, aktualizēts 2020. gadā) joprojām būtu piesaukti – astrologs, hiromants, okultists, zīlnieks, ekstrasenss un tamlīdzīgi, puse no medicīnas studentiem ticētu ļaunai acij, šķietami inteliģences pārstāvji savukārt ticētu melniem kaķiem, dzegužu kūkošanai un tam, ka utis galvās rodas no smagiem dvēseles pārdzīvojumiem. Bet tur nekas cits nevar palīdzēt, kā izglītība.

Pierakstīts 2022. gada 30. maijā