Atskats uz 4. starptautisko mutvārdu vēstures konferenci «Paaudzes, atmiņa, migrācija: naratīvā perspektīva»
Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta mutvārdu vēstures pētnieku rīkotā konference bija veltīta tam, lai projektā « Atmiņu pārnese starp paaudzēm: naratīvā perspektīva» (LZP projekts Nr. lzp-2018/1-0458) gūtās atziņas aplūkotu starptautiskā kontekstā. Konference notika attālināti, un tās laikā tika nolasīti 15 referāti, starp kuriem astoņi bija Latvijas pētnieku, septiņi – ārvalstu kolēģu – referāti.
Konferences profilu spilgti iezīmējas divas ievadlekcijas: Molija Endrjusa (Molly Andrews) no Austrumlondonas Universitātes Naratīvu pētījumu centra sniedza ieskatu starppaudžu naratīvu pētījumā sadalītajā un atkalapvienotajā Vācijā; savukārt LU FSI mutvārdu vēstures projekta vadītāja Vieda Skultāne akcentēja daudzveidīgās pieejas un koncepcijas paaudžu atmiņas pārneses pētījumos, tostarp par atmiņas vietu un aizmiršanas problemātiku.
Līdzās Latvijas dalībniekiem plašu tematisko spektru pavēra ārzemju pētnieku sniegtie referāti: Ludmila Artamoškina (Sanktpēterburgas Valsts universitāte, Krievija) runāja par paaudzes tēlu veidošanos un nozīmi kultūras atmiņā; Lēna Kurvet-Kaosāra (Tartu Universitāte, Igaunija) apskatīja dažādu paaudžu atmiņas īpatnības igauņu emigrācijā; Karols Moravskis (Karkonozes Valsts universitāte, Polija) dalījās ar savu ieskatu par vēstures diskursiem, uzsvērdams Solidaritātes kustības nozīmi to veicināšanā; Martins Noms (Tartu Universitāte, Igaunija) salīdzināja divu rakstnieču autobiogrāfisko prozu paaudžu un identitāšu aspektā; Tīu Jāgo (Tartu Universitāte, Igaunija) un Kirsi Laurena (Austrumsomijas Universitāte, Somija) sniedza ieskatu kopīgā pētījumā par traģiskiem, paaudzēs noklusētiem kara laika stāstiem Somijā; Vidmantas Višniauskas (Vitauta Magnusa universitāte, Lietuva) ir veicis pētījumu Lietuvas un Baltkrievijas robežreģionā, analizējot dažādu paaudžu lokālo un etnisko identitāti; Anni Reitere (Helsinku Universitāte, Somija) pastāstīja par ingru ģimenēs glabātajām traģiskajām atmiņām; Laima Žilinskiene (Viļņas Universitāte, Lietuva), balstoties novērojumos un aptaujās, ar socioloģiskām metodēm ir analizējusi padomju deportāciju politikas ietekmēto atmiņu pārnesi ģimenēs Lietuvā.
Konferences noslēgumā Māra Zirnīte un Maruta Pranka pārlūkoja Baltijas un Ziemeļvalstu pētnieku sadarbības rezultātus Nordplus projektā « No pagātnes uz tagadni: Migrācija un integrācija dzīvesstāstu pētnieku sadarbības tīklā».
Konferencē izskanējušās atziņas iekļausies mutvārdu vēstures pētnieku gatavotajā kolektīvajā monogrāfijā par atmiņu pārnesi starp paaudzēm tās daudzveidīgajos aspektos.