Pāvilostas novadpētniecības muzejā atklāta izstāde «Latviešu trimdas paaudzes Zviedrijā Friča Forstmaņa fotogrāfijās»
21.janvārī LU FSI mutvārdu vēstures pētnieki LZP projekta «Atmiņu pārnese starp paaudzēm: naratīvā perpektīva» (Nr. lzp-2018/1-0458) ietvaros un sadarbībā ar Andreja Eglīša latviešu nacionālo fondu un Nordplus projektu «No tagadnes uz pagātni» Pāvilostas novadpētniecības muzejā atklāja izstādi «Latviešu trimdas paaudzes Zviedrijā Friča Forstmaņa fotogrāfijās» Tā ir jau ceturtā pietura Forstmaņa izstādes ceļā; pirms tam tā bija skatāma Rīgā, Ventspilī un Jūrkalnē. Izstādi papildināja pētnieku vadītas pārrunas par valodas un kultūras identitātes problēmām trimdā, kā arī par izceļotāju nākamo paaudžu dubulto piederības apziņu (double sence of belonging).
Fricis Forstmanis (1906–2004), sabiedrībā labāk pazīstams kā dzejnieks un atdzejotājs Fricis Dziesma, Latviju pameta 1944. gada novembrī, lai bēgļu laivā dotos uz kara neskarto Zviedriju. Forstmanis savā dzīvē bijis ne tikai dzejnieks, žurnālists, bibliotekārs un grāmatu iesējējs, bet arī talantīgs fotogrāfs, kurš ar savu kameru ir dokumentējis gan latviešu trimdas aktivitātes Zviedrijā, gan veidojis izteiksmīgus laikabiedru portretus.
Izstādē redzama neliela, bet unikāla daļa no Friča Forstmaņa kultūrvēsturiskās kolekcijas. Izstādes veidošanā piedalījušies latvieši no dažādām valstīm: Māra Strautmane un Petra Iniņberga no Stokholmas, foto negatīvus palīdzēja sagādāt autora meita Līvija un dēls Tālis, kurš dzīvo Kanadā.
Šajā dienā – 21. janvārī, apritēja arī 75. gadskārta, kopš tika nogalināti septiņi Piektā lietuviešu policijas bataljona kareivji, kas piesedza latviešu bēgļu izbraukšanu uz Zviedriju. Visus padomju gadus piemiņas vietā Pāvilostas Zaļkalna priedēs parādījās ziedi. Pēc neatkarības atjaunošanas Latvijā lietuviešu karavīru kapa vietu iezīmē krusts un kapa plāksne ar uzrakstu.
