Atskats uz paneļdiskusiju «Kultūras un izglītības tilti starp Latviju un ASV: atskats uz pieredzi un nākotnes iespējas»
Diskusija, kuru 10. oktobrī LU Dabas mājā organizēja mutvārdu vēstures asociācijai «Dzīvesstāsts» sadarbībā ar LU Diasporas un migrācijas pētījumu centru, vadīja LU DMPC direktore Inta Mieriņa; ievadvārdus teica ASV vēstniecības Latvijā – kultūras atašeja Airisa Vilija (Iris Willey), kura iezīmēja projekta jomu ASV-Latvijas diplomātisko attiecību simtgades kontekstā un uzsvēra kopējās vērtības un sadarbību starp abām valstīm daudzu gadu garumā. Pilns diskusijas video ieraksts skatāms šeit.
Diskusijā Latvijā pazīstami sociālo un humanitāro zinātņu pārstāvji – Jānis Ikstens, Agrita Kiopa, Ēriks Jēkabsons, Sandra Beatrice Sebre, Astrīda Skrinda, Liene Ločmele, Iveta Ķešāne, Kārlis Vērdiņš, Baiba Bela un Ieva Puzo – dalījās ar saviem pieredzes stāstiem un iespaidiem, mācoties vai stažējoties ASV zinātniskajās institūcijās, kā arī iepazīstināja klausītājus ar šo studiju atstāto nospiedumu uz savu pasaules redzējumu un profesionālo karjeru, kā arī savas jomas attīstību Latvijā kopumā.
Iespējas savas zināšanas pilnveidot ASV vai piesaistīt Latvijai vieslektorus un viespētniekus no ASV sniedz dažādas stipendiju programmas: gan prestižā Fulbright programma, kurai pētnieki šogad var pieteikties vēl līdz 24. novembrim, gan arī citas, tostarp Baltic-American Freedom Foundation un dažādas Association for Advancement of Baltic Studies un LU fonda administrētās mecenātu stipendijas (K. Zariņa stipendija, Mudītes I. Zīlītes Saltups stipendija, Baumaņa radošo projektu Baltijas studijās grants, Grundmaņa pēcdoktorantūras stipendija, J. Padega stipendija un citas).
Kā liecina diskusijas dalībnieku stāsti, šīs stipendijas daudziem snieguši iespēju mācīties labākajās pasaules augstskolās pie izcilākajiem jomas speciālistiem – pasaules līmeņa zvaigznēm. Plašie arhīvi un bibliotēkas snieguši piekļuvi avotiem un informācijai, kāda Latvijā nebija pieejama, turklāt būtiski, ka stipendijas laikā pētnieki varēja pilnībā pievērsties zinātniskam darbam. Īpaši būtiska loma, kā atzīmēja diskusijas dalībnieki, saitēm ar ASV bija 1990-tajos gados, kad Latvijā būtībā no jauna veidojās tādas zinānes kā socioloģija, antropoloģija, komunikācijas zinātnes, publiskā administrācija, politikas zinātne un pilnībā bija jāpārskata un jāreformē studijas vēsturē, filozofijā, literatūrzinātnē u.c. iepriekš ideoloģiski kontrolētās jomās.
Vairāki dalībnieki atzīmēja to, ka, stažējoties ASV, iegūtas ne tikai jomai specifiskas zināšanas, bet arī priekšstats par to, kā labāk organizēt studiju un pētniecības procesu, efektīvi mācīt un mācīties, kritizēt un uzklausīt kritiku, kā arī gatavot publikācijas un pētījumus, kas būtu konkurētspējīgi un interesanti starptautiskai publikai. Studiju un stažēšanās laikā iegūtie kontakti nereti saglabājušies un izvērsušies ilgstošākā zinātniskā sadarbībā, kas turpina pavērt jaunas iespējas Latvijas studentiem un pētniekiem. Dalībnieki atzīmēja, ka stipendiju programmas sniegušas iespēju labāk iepazīt arī citas kultūras un iegūt plašāku pasaules redzējumu, tostarp iesaistoties dažādās Fulbright progammas organizētās izglītības un kultūras aktivitātēs, gan arī pašiem pētniekiem aktīvi iepazīstot dzīvi ārpus augstskolām.
Visi pasākuma dalībnieki uzsvēta to neatsveramo nozīmi, kāda bijusi studijām ASV, un aicināja arī citus pētniekus un studentus izmantot stipendiju sniegtās iespējas, turpinot veidot izlītības un kultūras tiltus starp Latviju un ASV.
Diskusija notika projekta «Kultūras un izglītības tilti starp Latviju un ASV» ietvaros, kas veltīts ASV un Latvijas diplomātisko attiecību simtgadei un kuru ar ASV vēstniecības atbalstu īsteno grupa Fulbright stipendiātu (Inta Mieriņa, Māra Lazda, Toms Rostoks, Ieva Zaķe un Ieva Puzo). Projekta mērķis ir parādīt, kā veidojušies un turpina veidoties kultūras un izglītības tilti starp Latviju un ASV visdažādākajās jomās – socioloģijā, politoloģijā, antropoloģijā, vēsturē u.tml.
