Ar diktofonu rokās, iemūžinot atmiņu stāstus: atskats uz Zinātnieku nakti Latvijas Universitātē
Šī gada 30. septembrī Latvijas Universitātē norisinājās ikgadējā Zinātnieku nakts. Jau no plkst. 16.00. apmeklētājiem savas durvis vēra LU Akadēmiskais centrs. Starp 40 zinātnes stacijām, kas atradās Dabas mājā un Zinātņu mājā, arī Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieki sniedza iespēju apmeklētājiem piedalīties mutvārdu vēstures darbnīcā.
Darbnīcas apmeklētājiem bija iespēja iepazīties ar mutvārdu vēstures pētniecības vēsturi un attīstību, aplūkojot projicēto prezentāciju un izšķirstot LU FSI pēdējos gados publicētās zinātniskās monogrāfijas un atmiņu stāstu apkopojumus publikācijās. Daži dalībnieki bija ieinteresēti noskaidrot, kā mutvārdu vēstures pētniecība var sniegt plašāku labumu zinātnē, un nereti dalījās ar savu pieredzi, kur stāstu apkopošanai vai intervēšanai ir bijis būtisks pienesums pētījuma izstrādē.
Viena no novērtētākajām vakara atraktivitāte bija iejušanās intervētāja lomā, kā ietvaros apmeklētāji varēja iepazīties ar intervējamo datu apstrādes un publicēšanas atļauju formām, jautājumu vadlīnijām un tehnoloģijām, kas pēdējās desmitgadēs ir tikušas izmantotas dzīvesstāstu ierakstīšanā.
Gan vecāki, bet jo īpaši bērni un jaunieši bija sajūsmināti par iespēju aplūkot diktofonus un pat iemēģināt roku, lai tajā ievietotu kaseti. Daži, aplūkojot diktofonus, dalījās ar saviem pieredzes stāstiem, kamēr citi vēlējās uzzināt arī vairāk par tehnoloģijām un stāstu saglabāšanu.
Apmeklētāji varēja uzzināt vairāk arī par mutvārdu pētniecības metodoloģiju un to, kā jautājumu formulēšana var sniegt atšķirīgus datus. Katram bija iespēja atbildēt uz četriem jautājumiem – diviem kvantitatīvajiem un diviem kvalitatīvajiem, lai aplūkotu gan datu dažādību, gan, iespējams, veiktu savus secinājumus un novērojumus. Piemēram, atbildot uz pirmo aptauju, kas veltīta ģimenes nozīmei, uz pirmo (kvantitatīvo) jautājumu «Vai tev ir svarīga ģimene?» no 29 dalībniekiem, 26 bija snieguši atbildi «jā». Kamēr uz otro (kvalitatīvo) jautājumu «Vienā vārdā – ko tev nozīmē ģimene?» tika sniegtas dažādas atbildes. Kā redzams 4. attēlā, visbiežāk minētie vārdi bija «mīlestība», «atbalsts», «rūpes» un «drošība». Noteikti varētu teikt, ka tādi vārdi kā «kopā» un «kopien», tāpat kā vārdi «piederība» un «savējie», simbolizē vienotu izpratni par ģimeni kā kopību. Iegūtie dati arī liecina, ka ģimenes nozīme nav pašsaprotami pozitīva, jo tika sniegtas arī neitrālākas vai pat negatīvākas atbildes (ģimene kā «pienākums» vai «mācība»).
Savukārt otra aptauja (5. att.) bija veltīta jautājumiem par dzimtu un rakstura/izskata līdzībām. Uz pirmo (kvantitatīvo) jautājumu «Kuram ģimenes loceklim tu esi līdzīgs?» vairākums atbildēja, ka ir līdzīgi mātei vai mātes dzimtai, tomēr visbiežāk sarunās par to, kā atbildēt, aptaujātie vērsās pie saviem draugiem vai ģimenes locekļiem, lai risinātu savas domstarpības un lemtu par labu vienai vai otrai atbildei. Uz otro (kvalitatīvo) jautājumu «Kāda īpašība/izskata/rakstura iezīme tev ir no dzimtas locekļiem?» atbilžu vidū viennozīmīgi izcēlās izskata iezīme – deguns, bet interesantākās atbildes bija tās, kurās dalībnieki centās norādīt uz kopīgajām ģimenes īpašībām, piemēram, «muzikalitāte» vai pat «mums patīk karameļu popkorns».
Visbeidzot dalībnieki varēja pārbaudīt arī savas zināšanas, aizpildot uzdevumu lapu, kur ir jāatrod pareizais paaudzes raksturojums, gadskaitļi un nosaukums. Daži dalībnieki bija pārsteigti uzzinot, ka pieder, piemēram, Atmodas paaudzei, un vēlāk arī dalījās savās sajūtās un novērojumos. Katram apmeklētājam tika sniegta iespēja izvēlēties sev tīkamāko atrakciju, un vairākums, pat ja sākumā skeptiski, labprāt iesaistījās sarunās un apguva kaut ko jaunu vai nedaudz piemirstu.
Pasākumā piedalījās: Maija Krūmiņa, Ginta Elksne, Kitija Mirončuka un Kaspars Zellis.
Apmeklējums: Mutvārdu vēstures darbnīcu apmeklēja apmēram 100 gan lieli, gan mazi dalībnieki.
Atskats uz Zinātnieku nakti Latvijas Universitātē: LU fotoarhīvā.