Atskats uz pasākumu «Divi migrācijas viļņi, viena diaspora? Latvieši Zviedrijā»

Socioloģe un mutvārdu vēstures pētniece Ginta Elksne sniedza ieskatu migrācijas procesos, kā tie skāruši Latviju ilgākā laika posmā, kā arī pastāstīja, kādi pētījumi jau ir veikti, pētot latviešu diasporu Zviedrijā. Tie ir gan zinātniski raksti, gan grāmatas, balstītas dzīvesstāstu avotos, kas vēsta par latviešu bēgļu gaitām uz Zviedriju un dzīves uzsākšanu jaunajā mītnes zemē. Gan izstāde «Kāpēc mēs aizbraucām? Jaunie latvieši Zviedrijā», kas vēstīja par latviešiem Zviedrijā, kuri emigrēja jau pēc neatkarības atgūšanas.

Savukārt migrācijas pētniece Daina Grosa dalījās iespaidos par projekta «Pēctrimdas fenomens» ietvaros 2025.gada decembrī notikošo lauka pētījumu Stokholmā, kur viņa kopā ar Marutu Pranku un Elvi Friku intervēja latviešu disaporas pārstāvjus, kā arī piedalījās diskusijā par agrākās trimdas un jaunās emigrācijas satikšanos latviešu kopienā, kas notika Stokholmas Universitātes Baltu katedrā. Kā secināja Daina, gan latviešu trimdas, gan jauniebraucēju kopienas arī savā lokā nav monolītas, bet, sastopoties ar dažādiem izaicinājumiem un tos pārvarot, ir atradušas veidu, kā darboties kopā, lai uzturētu savu identitāti un latvietību. Kā viela pārdomām var kalpot stāsti par 18.novembra Latvijas neatkarības svētku pasākuma norisi, kas Latvijas okupācijas laikā bija drūms un caurvīts ar sērām par zaudēto Tēvzemi, bet kam pēc neatkarības atjaunošanas bija jāmeklē jauns formāts. Savukārt, skola, kur satiekas trimdinieku 4.paaudze un jauniebraucēju 2.paaudze, tagad jau ir latviešu jaunākās emigrācijas pārstāvju pārziņā.

Šo aktīvo sabiedrības daļu, kas darbojās agrāk, gan ir aktīvi tagad, centusies aptvert un dot ieskatu tajā žurnāliste Gunta Enerūta (Zviedrija/ Latvija), kura par savām mājām tagad sauc Zviedriju. Viņa ir 2025. gada nogalē klajā laistās grāmatas «Latvieši Zviedrijā. Raksti, Stāsti, Atmiņas» idejas autore un projekta vadītāja. Kā norādīja Gunta, grāmata ir mēģinājums dod ieskatu gan latviešu diasporas iesākumos, kā arī aptvert vismaz daļu no aktīvo cilvēku loka, kas pašaizliedzīgi ir rūpējušies un rūpējas par «latviešu lietu» Zviedrijā. Viņa citēja Jēkabu Kalniņu, Stokholmas Atraktīvā latviešu amatierteātra SALA aktieri un scenogrāfu, kurš norāda: «Krājumā uzzināsi, ko latvieši ir radījuši un darījuši, ko latvieši rada un dara, un ko latvieši Zviedrijā radīs un darīs, un paliks LATVIEŠI!»

Paldies visiem klātesošajiem par dalību un sarunām, īpaši Valdai Liepiņai un Aijai Priedītei, kuras dalījās arī ar savu pieredzi par latviešu dzīvi trimdā. Kā arī liels paldies Čiekurkalna filiālbibliotēkas vadītājai Aija Namavīrai par iespēju veidot diskusiju bibliotēkā, un patīkamu tās norisi.

Lekcija-diskusija tika organizēta projekta «Pēctrimdas fenomens: transformācijas un pielāgošanās latviešu trimdas kopienā pēc 1991. gada ietvaros. Projektu finansē Latvijas Zinātnes padome», granta Nr. lzp-2024/1-0114.

Foto: Aija Namavīra un Göran Eneroth.