«Vai iekļauties ir viegli? Trimdinieku un jaunās diasporas izaicinājumu un veiksmes stāsti»

Š. g. 26. maijā notikušā semināra mērķis bija informēt sabiedrību par Latvijas Zinātnes padomes finansētā projekta «Pēctrimdas fenomens: transformācijas un pielāgošanās latviešu trimdas kopienā pēc 1991. gada» norisi, līdzšinējiem pētījuma rezultātiem un to nozīmi sabiedrībai.

Pasākuma sākumā projekta vadītāja Maija Krūmiņa sniedza pārskatu par projekta mērķiem, galvenajiem pētniecības virzieniem, līdz šim paveikto un plānotajām aktivitātēm, akcentējot projekta ieguldījumu diasporas un pēctrimdas procesu izpētē, kā arī sabiedrības izpratnes veicināšanā par trimdas kopienu pieredzi un integrācijas jautājumiem Latvijā.

Semināra turpinājumā ar projekta ietvaros iegūtajām pētījuma atziņām dalījās pētnieces Maruta Pranka un Daina Grosa.

Maruta Pranka referātā “Vienojošais un atšķirīgais starp trimdu un jauno migrāciju Zviedrijā” iepazīstināja klausītājus ar pētījuma secinājumiem par dažādu emigrācijas viļņu pārstāvju vērtībām, pasaules uztveri un sadarbības pieredzi Stokholmas latviešu kopienā. Referātā tika uzsvērta spēja rast kopīgu pamatu latvietības uzturēšanai, neskatoties uz paaudžu un migrācijas pieredžu atšķirībām.

Maruta Pranka

Savukārt Daina Grosa prezentācijā “Faktori, kas ietekmēja trimdas 2. paaudzes iedzīvošanos Latvijā pēc neatkarības atgūšanas” informēja par pētījumā identificētajiem veiksmīgas integrācijas priekšnoteikumiem. Tika izcelta trimdas latvietības mantojuma nozīme, interese par Latviju, iepriekšējā kontaktu pieredze ar Latviju, kā arī personiskās īpašības – drosme, neatlaidība un pacietība –, kas palīdzējušas pielāgoties dzīvei Latvijā pēc atgriešanās.

Daina Grosa

Pēc referātiem sekoja saruna ar bijušajiem trimdas latviešiem – Ilgu Bērzkalni, Zuzi Krēsliņu-Silu, Andri Briezi un Uldi Brūnu par viņu pieredzi, iekļaujoties dzīvē Latvijā. Sarunu moderēja Daina Grosa. Starp paneļdiskusas dalībnieku atziņām izcēlās trimdā iegūtās iemaņas, darbojoties latviešu sabiedrībā, kuras trimdinieki vēlāk varēja izmantot dzīvē Latvijā. Jaunā darba dzīve Latvijā nozīmēja gan pielāgošanos, gan centienus ieviest rietumnieciskāku komunikācijas stilu kolēģu vidū. Visi atzina, ka 35 gadu laikā, mainoties paaudzēm, Latvija ir būtiski mainījusies un darba un sadzīves apstākļi ievērojami atšķiras no tiem, kādi tie bija 1990s gados.

Pasākums norisinājās muzeja un pētniecības centra «Latvieši pasaulē» telpās Berga bazārā, Dzirnavu ielā 84.

Foto: Ginta Elksne, Arnis Gross.

Pasākums tika organizēts Latvijas Zinātnes padomes finansētā projekta «Pēctrimdas fenomens: transformācijas un pielāgošanās latviešu trimdas kopienā pēc 1991. gada» (Nr. Lzp-2024/1-0114) ietvaros.

Līdzīgi