Jaunumi un notikumi

No 30. līdz 31. janvārim norisinājās Daugavpils Universitātes Humanitārās fakultātes (DU HF) ikgadējā starptautiskā zinātniskā konference «XXX Zinātniskie lasījumi», kuras misija ir pulcēt zinātniekus, lai diskutētu par aktuāliem lingvistikas, literatūrzinātnes, vēstures un kultūras jautājumiem. Konferencē piedalījās arī LU FSI mutvārdu vēstures pētnieces Ginta Elksne un Maija Krūmiņa, kuras prezentēja LZP projekta «Atmiņu pārnese starp paaudzēm: naratīvā perpektīva» (Nr. lzp-2018/1-0458) ietvaros veiktos pētījumos.

21.janvārī LU FSI mutvārdu vēstures pētnieki sadarbībā ar Andreja Eglīša latviešu nacionālo fondu un Nordplus projektu «No tagadnes uz pagātni», Pāvilostas novadpētniecības muzejā atklāja izstādi «Latviešu trimdas paaudzes Zviedrijā Friča Forstmaņa fotogrāfijās». Izstāde veidota LZP projekta «Atmiņu pārnese starp paaudzēm: naratīvā perpektīva» (Nr. lzp-2018/1-0458) ietvaros.

Žurnāla «Akadēmiskā Dzīve» 55. numura atvēršanas pasākums notika 2019. gada 20. decembrī akadēmiskās vienības «Austrums» telpās. Izdevumā iekļauti arī vairāki LU Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieku zinātniskie raksti, kas aktualizē gan «Akadēmiskās Dzīves» 55. numura īpašo – meža – tēmu, gan pievēršas aktuālai dzīvesstāstu un ētikas pētījumu problemātikai.

Pagājušā gada 1. novembrī mutvārdu vēstures pētnieces Ginta Elksne un Maija Krūmiņa iepazīstināja Gulbenes, Alūksnes, Balvu un Madonas novadu bibliotekārus ar Nacionālās mutvārdu vēstures projekta krājumu un darbību. Tāpat pētnieces dalījās pieredzē par to, kā veiksmīgi sagatavoties un vadīt dzīvesstāstu intervijas, kurās būtiski ne vien prast brīvi rīkoties ar ierakstu tehniku un pārzināt uzdodamos jautājums, bet vēl jo vairāk - spēja ieklausīties.

Intervijā vēsturnieks Zellis uzsver, ka nav runa tikai par diplomātiju, bet ārkārtīgi plašu procesu bloku – tostarp sociālo un ekonomisko vēsturi, kultūru

Stokholmas Universitātes Vēstures departamentā norisinājās Baltijas un Ziemeļvalstu pētnieku tikšanās — simpozijs, kurā pētnieki dalījās atziņās par bēgļiem, trimdu un jauno laiku izceļotājiem no Latvijas, vērtējot procesu atmiņu perspektīvā

No 25. līdz 29. jūnijam četri LZP projekta «Atmiņu pārnese starp paaudzēm: naratīvā perspektīva» (Nr. lzp-2018/1-0458) dalībnieki piedalījās 13. Baltijas studiju konferencē Eiropā «Baltic Solidarity», kas norisinājās Gdaņskā, Polijā.

No 28. līdz 31. maijam pieci LZP projekta «Atmiņu pārnese starp paaudzēm: naratīvā perspektīva» (Nr. lzp-2018/1-0458) dalībnieki viesojās Londonā, Lielbritānijā, kur ņēma dalību simpozijā «Amor Narratio: A Symposium on Catherine Riessman’s narrative scholarship»

Kādu vietu lauku īpašums — zeme, mājas — ieņem mūsdienu vērtību sistēmā? Ko vēsta tādi simboli kā «arāju tauta» un «savs zemes stūrītis»? Analizējot dzīvesstāstus un salīdzinot tajos esošos naratīvus ar folkloras motīviem, var ne vien izdalīt tiesību folkloras piemērus, bet arī novērot, kādas tiesiskās tradīcijas un terminoloģija saglabājas, ko vecākā paaudze pārstāsta jaunākajai, kā tā mainās vai iegūst jaunu nozīmi. Personīgie stāstījumi satur no paaudzes paaudzē nodotus stāstus par darījumiem ar zemes īpašumu dzimtā.

Fricis Forstmanis (1906–2004), sabiedrībā labāk pazīstams kā dzejnieks un atdzejotājs Fricis Dziesma, Latviju pameta 1944. gada novembrī, lai bēgļu laivā dotos uz kara neskarto Zviedriju. Forstmanis savā dzīvē bijis ne tikai dzejnieks, žurnālists, bibliotekārs un grāmatu iesējējs, bet arī talantīgs fotogrāfs, kurš ar savu kameru ir dokumentējis gan latviešu trimdas aktivitātes Zviedrijā, gan veidojis izteiksmīgus laikabiedru portretus. Izstādē redzama neliela, bet unikāla daļa no Friča Forstmaņa kultūrvēsturiskās kolekcijas. Izstādes veidošanā piedalījušies latvieši no dažādām valstīm: Māra Strautmane un Petra Iniņberga no Stokholmas, foto negatīvus palīdzēja sagādāt autora meita Līvija un dēls Tālis, kurš dzīvo Kanadā.