Grāmata par Zviedrijas latviešiem ir Nacionālās mutvārdu vēstures pētnieku pirmais krājums, kas veltīts ārpus Latvijas dzīvojošām latviešu kopienām. Grāmatu veido divi skatpunkti. Pētnieciskie raksti ir kā skats no novērošanas torņa, mēģinot aptvert Zviedrijas trimdas aprises laikā un telpā, galveno uzmanību pievēršot identitātei un kopienai. Savukārt desmit dzīvesstāstu teksti parāda desmit dzīves līnijas un ļauj lasītājam ieraudzīt notikumus no to dalībnieku skatpunkta. Grāmatā stāstiem atvēlēta tik būtiska loma arī tādēļ, ka stāsti un stāstīšana ir ļoti nozīmīga sociāla un kultūras parādība pašā trimdas sabiedrībā, kur tie veido skatījumu uz neseno vēsturi un grupas identitāti.