Mutvārdu vēsture un dzīvesstāstu pētniecība var sniegt atbalstu kritiskam atmiņas politikas izvērtējumam – skaidrot, kā privātās atmiņas tiek saistītas ar dominējošām reprezentācijām un nonāk pretrunā ar citām atmiņām, tādējādi diferencējoties atmiņas kopienās, un kā veidojas atmiņu atzīšanas un konfliktu politiskais lauks. Bet humanitārajos pētījumos, domājot par atmiņas uzbūvi (kā valdošie uzskati sajaucas ar personisko pieredzi?), tiek pavērts jautājums, cik lielā mērā mēs esam savu atmiņu autori – pašu veidotā biogrāfiskā un vēsturiskā stāsta varoņi.
Atsauce: Šūpulis E. (2019) Mutvārdu vēsturē reprezentētā atmiņa: personiskais, populārais un dominējošais. Kritiskā domāšana, inovācija, konkurētspēja un globalizācija: LU 76. konference: tēzes un raksti. (lpp. 56-59). Rīga: Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts