Noslēdzies projekta «Dzīve pie jūras simtgades griezumā» kārtējais posms

Projekta «Dzīve pie jūras simtgades griezumā» kopīgais mērķis ir tradicionālā kultūrvēsturiskā un kulinārā mantojuma izzināšana Kurzemes Baltijas jūras piekrastē, kā arī piekrastes iedzīvotāju dzīvesziņas un zināšanu popularizēšana plašākā sabiedrībā. Projekts integrē tradicionālās kultūras novadpētniecību ar vides un sociālo antropoloģiju izmantojot līdzdalīgas pētniecības metodes.

Kā norādījusi projekta vadītāja, Centrāleiropas universitātes asociētā profesore Guntra Aistara, viņa iedvesmojusies no Viļa Veldres grāmatas «Dzīve pie jūras» (1938), kurš aprakstīja piekrastes zvejnieku dzīves ritumu 1930.-ajos gados. Mūsdienu projekts «Dzīve pie jūras simtgades griezumā» pēta, kā šī dzīve ir mainījusies dažādo varu, zvejas sistēmu, un klimata pārmaiņu ietekmē, un kā mēs varam saglabāt un nodot tālāk senču prakses, zināšanas, un spēju sadzīvot ar daudzpusīgo un mainīgo jūru. Projektā ietilpst dzīvesstāstu interviju un foto materiāla vākšana interaktīvās etnogrāfiskās ekspedīcijās, kur tiek aicināti piedalīties arī vietējie iedzīvotāji, skolnieki, studenti, un kultūras darbinieki. Projekta kopējais mērķis ir pēc iespējas vairāk Latvijas piekrastes ciemus, kas aprakstīti arī Viļa Veldres grāmatā. Savukārt, konkrētā, šīs vasaras projekta izpēte bija vērsta uz Kolkas un lībiešu ciemu un Engures apkaimes ciemu apzināšanu un etnogrāfisko datu vākšanu.

Ekspedīciju papildināja un plašāku ieskatu deva lekcijas un meistarklases saistībā novadpētniecību, vietējām praksēm, vēsturi un jau savāktajiem dzīvesstāstiem, kā arī par Baltijas jūras un piekrastes vidi un ekoloģiju. Tas ekspedīcijas dalībniekiem palīdzēja veikt intervijas, dzīvesstāstus, etnogrāfiskus novērojumus un fotodokumentāciju no piekrastes iedzīvotāju un apmeklētāju nodarbībām.

Tā, Jūrkalnes muzeju nakts pasākumu ietvaros 18.05.2024. Ilga Pavāre un Alšvangas spēlmaņi sniedza meistarklasi «Jūras dziesmas un rotaļas», savukārt Marita Jēkabsone un Taiga Reķe savās meistarklasēs pastāstīja par tradicionālajām zivju kūpināšanas tradīcijām un «Reņģēdāju tautas» kulināro mantojumu. Bet Dzintars Zamarītis Alsungas Suitu Amatu dienās 18.08.2024. sniedza meistarklasi bušu kūpināšanā, parādot zvejnieku ciemu iedzīvotāju tradicionālās prasmes mūsdienās.

Kolkas un lībiešu ciemu ekspedīcijas ietvaros (26.-29.jūnijs) ekspedīcijas dalībniekiem Gunta Abaja sniedza ievadlekciju «Piekrastas zvejniecība mūsdienās: perspektīva un izaicinājums», Jānis Šabanovs stāstīja par «Metodoloģiskajiem principiem etnogrāfiskajā izpētē”, Ieva Vītola dalījās pieredzē par «Dzīvā mantojuma dokumentēšanu un liecībām Lībiešu krastā», Sanita Zvidra no Latvijas Nacionālās vēstures muzeja referēja par «Etnogrāfiskiem un antropoloģiskiem pētījumiem Latvijā 19. g.s. beigās un 20 g.s. pirmajā pusē un to turpinājumu mūsdienās digitālajā vidē», savukārt Baiba Šuvcāne stāstīja par «Lībiešu kultūras mantojumu lībiešu krastā».

Etnogrāfiskās ekspedīcijas Engurē un Kurzemes līča ciemos (28. – 31. augusts) ietvaros Dace Ziemele sniedza ievadlekciju «Par pieteikuma «Zvejas tīklu darināšana Rīgas jūras līča piekrastes rietumu daļā» sagatavošanas procesu Latvijas Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā un tā nozīme vietējai kopienai». Jolanta Kraukle no Engures Saieta nama sniedza ieskatu «Engures zvejniecības vēsturē», bet Astra Spalvēna stāstīja par «Kulinārā mantojuma pētīšanas metodēm un piemēriem».

Projekta ietvaros tika savākti 62 dzīvesstāsti, kas tiks izmantoti par pamatu grāmatai «Dzīve pie jūras simtgades griezumā”, ko plānots sagatavot līdz 2026. gadam. Daļa interviju materiāla transkribēta, literāri apstrādāta, tematiski kodēta, un izmantojama tālākos pētījumos un publikācijās. Tiek gatavotas publikācijas, atklājot Latvijas zvejnieku ciemu īpašo dzīvesveidu un pieredzi, tā, G. Aistara jau publicējusi rakstu 2024. gada Zivsaimniecības gadagrāmatā «Dzīve pie jūras simtgades griezumā: jūras un sauszemes mijiedarbība piejūras dzīvē».

Lai nodrošinātu savāktā ekspedīciju materiāla plašāku pieejamību, daļa dzīvesstāstu (vienojoties ar autoriem par to izmantošanu un ievērojot nosacījumus par materiālu izmantošanu) tiks uzglabāti Latvijas nacionālās mutvārdu vēstures krājumā; daļa – pievienoti Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Gadsimtu stāstu kolekcijai. Tur tie pieejami zinātniekiem un plašākam interesentu lokam.

Pētījuma dalībnieki saka paldies visiem tiem iedzīvotājiem, kas dalījās savos stāstos, pieredzē un idejās par dzīvi pie jūras, kāda tā ir mūsdienās, 21.gadsimtā. Liels paldies Kurzemes plānošanas reģionam un Valsts Kultūrkapitāla fondam, kā arī Latviešu fondam par finansiālu atbalstu, kas deva iespēju šīm ekspedīcijām notikt.