Aizvadīta pirmā projekta «Staigāt un atcerēties: Rīgas Porcelāna rūpnīca mutvārdu vēsturē» interviju diena
Staigāšanas un atcerēšanās (walk-and-talk) laikā bijušās Rīgas Porcelāna rūpnīcas darbinieki dalījās atmiņās par rūpnīcu, staigājot pa bijušā 1. iecirkņa teritoriju.
Kopīgo sarunu laikā darbinieki centās atcerēties, kā ražotne izskatījās pagājušā gadsimta otrajā pusē, kā arī atklāja, kādas pārdomas raisa atrašanās vietā, kur ritējusi liela daļa no viņu darba dzīves. Vai un kas paliek pāri no industriālā mantojuma, kad ēkas jau fiziski ir izzudušas? Vai rūpnīca ir «zudusī Atlantīda», nogrimusi ar visiem saviem dārgumiem (kā izteicās viena no pasākuma dalībniecēm), un mēs to saglabājam tikai savās atmiņās un dažādās fiziskās liecībās? Bet varbūt tāds vienkārši ir dzīves ritējums un nenovēršamās pārmaiņas – mēs iegūstam pieredzi, kaut ko iegūstam vai zaudējam, un pēc tam virzāmies tālāk, ar jaunām idejām un iecerēm? Atbildes uz šiem un citiem jautājumiem apkoposim video materiālā, ko plānojam prezentēt interesentiem jau šovasar.
Projekts vēlas vairot izpratni par staigāt un atcerēties metodes (arī – pastaigas metode; walk-and-talk) izmantošanu pētījumos un sekmēt tās pielietojumu industriālā mantojuma izpētē un popularizēšanā, konkrēti: Rīgas Porcelāna rūpnīcas vēstures izpēte. Šī metode koncentrējas uz attiecībām starp cilvēku teikto un vietu, kur viņi to saka, jo interviju saturu būtiski ietekmē ainava, vide un vieta, kur tā norisinās.
Paldies visiem bijušajiem rūpnīcas darbiniekiem, kas atrada laiku un drosmi atnākt un dalīties atmiņās. Paldies Rīgas Porcelāna muzejs speciālistiem, filmēšanas grupai no SIA Chaland films, kā arī biedrības Dzīvesstāsts kolēģiem par aizrautīgo darbu. Liels paldies par atsaucību arī Akropole Rīga. Projektu finansiāli atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.
