Autore parāda migrācijas trajektoriju daudzveidību un to saistību ar identitāti. Latvija kā viena no Eiropas valstīm ar vislielāko mobilitāti sniedz lielas iespējas izsekot identitātes pārmaiņām. Pētniece atklāj, ka nozīmīgs pamats identitātes izveidē un saglabāšanā ir pieredzei, kas gūta dzīvē vai pārmantota no citām paaudzēm.
Atsauce: Elksne, G. (2022) «Man liekas, ka man ir divas mājas»: piederības izjūta jauno izceļotāju stāstos. Atmiņu mantojums paaudzēs: dzīvesstāstu perspektīva (118.-137.lpp.). Rīga: LU Filozofijas un socioloģijas institūts.
«Emigrācija ir daļa no Latvijas sabiedrības dzīves, un šīs pieredzes apzināšana sniedz labāku iespēju izprast norises sabiedrībā. Nodaļā tiks aplūkota migrācijas trajektoriju daudzveidība un to saistība ar identitātes veidošanos, konkrēti pievēršoties dzīvesstāstu pētniecības piedāvātajām iespējām. Latvija ir viena no tām Eiropas valstīm, kurās iedzīvotāju mobilitāte ir visaugstākā, un tas paver pētniekiem lielas iespējas izsekot identitātes pārmaiņām, fokusējoties uz pašu indivīdu īpašo pieredzi. Latvijā migrācijas fenomens nav nekas jauns (skat., piemēram, Zelče 2010). Tomēr tas īpaši aktualizējies pēdējās desmitgadēs. Jāatzīmē, ka migrācijas kontekstā Latvija ir tipiska «nosūtošā valsts» (Hazans 2015). Te liela loma ir 2008. gada ekonomiskajai krīzei – Latvija ir viena no tām valstīm, ko šī krīze skāra vissmagāk un pēc kuras no teritoriāli un skaitliski mazās valsts ir emigrējusi liela iedzīvotāju daļa. Migrācija Latvijā ir aizvien plašāks fenomens, kas tiek aktīvi pētīts. Arī NMV kolekcija pakāpeniski tiek papildināta ar jaunās emigrācijas pārstāvju dzīvesstāstiem.»